• Vecrīgas šarms, 2011 - Vezur
  • Jūras krasts Engurē, 2011 - Vezur
  • Ziedu Lēdija, 1895
  • Skats uz Antibu no Salis dārziem, 1888
  • Vīnogulāji, 1902
  • Bizoņu Taka, 1867
  • Drūmā situācija, 1933
  • Rīga 20.gs sākumā, 2011 - Vezur
  • Zelta rudens, 2011 - Vezur
  • Judīte un Holoferna galva, 1901
  • Apskāviens (Mīļākie II), 1917
  • Divas mazas meitenītes pludmalē, 1895
  • Doma laukums, 2011 - Vezur
  • Sieviete ar cepuri, 1907
  • San Džordžo Madžore krēslā, 1908
  • Trīs māsas pie Trīs Brāļiem, 2011 - Vezur
  • Vīrietis uz balkona, 1880
  • Kerubīni, 1514
  • Veterāns jaunā laukā, 1865
  • Vikersu bērni dārzā, 1884
  • Apelsīnu koki, 1878
  • Četri koki, 1917
  • Stārķis, 2011 - Vezur
  • Svētais vakarēdiens, 1498
  • Sieviete ar vēdekli, 1918
  • Māte un bērns (Madonna), 1908
  • Zirgi, 2011 - Vezur
  • Rīga zilā, 2011 - Vezur
  • Vecrīga, 2011 - Vezur
  • Arlekīns, 1890
  • Siena laiks, 2011 - Vezur
  • Jūras krasts, 2011 - Vezur
  • Pompadūras kundze, 1915
  • Magoņu lauks, 2011 - Vezur
  • Gabrielas portrets (Jauna meitene ar ziediem), 1900
  • Ziedi vāzē, 1866
  • Buda jaunībā, 1904
  • Galva, 1913
  • Agonija, 1912
  • Puskaila sieviete ar sarkanu cepuri, 1910
  • Iela Parīzē, lietaina diena, 1877
  • Peldētāja, 1879
  • Žozetes portrets, 1916
  • Dovilla, kuģu piestātne, 1892
  • Ziedošie mandeļu zari, Senremī, 1890
  • Vasaras vakars, 1886
  • Stāvošā Kariatīde, 1913
  • Pašportrets ar oreolu, 1889
  • Zilās Dejotājas, 1899
  • Brīdinājums par miglu, 1885

Rudens, 1877

Rudens, 1877

Vinslovs Homērs

19.gs. 70-to gadu vidū, Vinslova Homēra darbos sāka parādīties noslēpumaina sieviete. Pakāpeniski viņas loma Homēra darbos kļuva arvien nozīmīgāka. Sākotnēji viņa tika attēlota darot lauksaimniecības darbus, aprūpējot vistas un lasot olas, bet vēlāk viņa gleznās sāka parādīties viena pati. 1877. gadā tapa viens no Homēra intīmākajiem darbiem "Jaunā novele", darbs kurš stāstīja ne par mākslinieku un modeli, bet mīļākajiem. Un tad pēkšņi tapa glezna "Rudens", pēdējā glezna, kurā tiek attēlota šī modele. Vinslovs Homērs savu privāto dzīvi nepubliskoja, tāpēc konkrēti fakti nav zināmi. Taču zīmīgi, ka pēc šī perioda sievietes viņa gleznās tika attēlotas bez sejas. Vēlāk, dzīvojot Kullerkotā, Anglijā, viņš esot izmantojis koka manekenus kā sieviešu modeļus, kas liek domāt, ka strādāšana ar sieviešu modelēm viņu sāpināja.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.