• Akts guļus, 1917
  • Pavasaris, 1879
  • Melngalvju Nams, 2011 - Vezur
  • Tumši zils, 1893
  • Futbolisti, 1908
  • Līgo vakars, 2011 - Vezur
  • Siena vācēja, 1886
  • Dejotājas V, 1877
  • 10.tramvajs, 2011 - Vezur
  • Zelta rudens, 2011 - Vezur
  • Baleta aina, 1879
  • Rīga naktī, 2011 - Vezur
  • Daugava, 2011 - Vezur
  • Jūras krasts Engurē, 2011 - Vezur
  • Ceļinieks virs miglas jūras, 1818
  • Cerība II, 1908
  • Ūdensrozes, zaļais atspulgs, kreisā puse, 1923
  • Skursteņslauķis, 2011 - Vezur
  • Galva, 1913
  • Jūra ziemā (Daugavgrīvas bāka), 2011 - Vezur
  • Ieeja līcī, mēness gaisma, 1881
  • Divas Taiti sievietes, 1899
  • Apskāviens (Mīļākie II), 1917
  • Krievu skaistule un ainava, 1904
  • Mūzika-I, 1895
  • Lauki, 2011 - Vezur
  • Rīts priežu mežā, 1889
  • Liels sarkans krūštēls, 1913
  • Temza pie Vestminsteres, 1871
  • Doma laukums, 2011 - Vezur
  • Pugačovas taksometrs, 2011 - Vezur
  • Impresija. Saullēkts, 1872
  • Dzeltens aplis, 1926
  • Rīga saulrietā, 2011 - Vezur
  • Meitene ar pērļu auskaru, 1666
  • Stārķis, 2011 - Vezur
  • Konversija, 1912
  • Magones, 1886
  • Vakars pie Volgas, 1888
  • Gleznotāja Maksa Openhaimera portrets, 1910
  • Apelsīnu koki, 1878
  • Gabrielas portrets (Jauna meitene ar ziediem), 1900
  • Ziema, zirgi, 2011 - Vezur
  • Vikersu bērni dārzā, 1884
  • Mona Liza, 1507
  • Vēja brāzma, 1883
  • Sieviete ar cepuri, 1907
  • Kad zāle bija zaļāka, 2011 - Vezur
  • Ziedu Mākoņi, 1903
  • Vecrīga 20.gs 30-tajos gados, 2011 - Vezur

Luksemburgas dārzā, 1886

Luksemburgas dārzā, 1886

Vinsents van Gogs

Gleznā tiek attēlota pavasara diena parkā - Luksemburgas dārzā. Van Gogs jau parāda ko ir apguvis modernajā mākslā, krāsās un gaismā. Šim darbam viņš jau ir piegājis ar tipisku impresionistu pieeju, ko jo īpaši apliecina biezāki otas triepieni.

Luksemburgas dārzs un pils ir viena no skaistākajām vietām Parīzē, kuru 17.gasimta sākumā pavēlēja celt mazgadīgā Luija XIII māte Marija Mediči. Viņai bija apnikuši drūmie un nelabi smirdošie viduslaicīgās Luvras gaiteņi un patrepes, tāpēc karaliene uzdeva arhitektam Salomonam de Brosam radīt pili, kas ar savu krāšņumu neatpaliktu no tā laika modes noteicējas Itālijas standartiem. Nekas nesātīgajai Marijai no Florences nebija par dārgu: Doma kupolam bija jābūt augstākajam, telpas bija jārotā ar viszeltītākajiem spoguļiem, bet pieņemšanas zālēs jānovieto lielākās Rubensa gleznas, kuru galvenā varone, protams, bija Marija Mediči pati, galminieku, enģeļu un antīko dievu vidū. Luksemburgas pilij līdzās atrodas viens no skaistākajiem Parīzes parkiem. Tā «franču» stilā stādītās ziedu dobes ir izsmalcinātas dārza mākslas paraugs, kas izraisa pat lielāku sajūsmu nekā ēnainajās alejās ieslēptās skulptūras, kas sniedz pārskatu par dārza tēlniecības attīstību un stiliem gandrīz četru gadsimtu garumā. Vasaras mēnešos lielā dārza Oranžērija tiek atbrīvota no tropu augu podiem un pārvērsta par izstāžu zāli.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.