• Spāņu dejotāja, 1882
  • Rīts priežu mežā, 1889
  • Taiti idille, 1901
  • Borejs , 1903
  • Agonija, 1912
  • Zirgi, 2011 - Vezur
  • Kaņsirmēras ainava
  • Galva, 1913
  • Sarkanie vīna dārzi, 1888
  • Vikersu bērni dārzā, 1884
  • Magones vāzē, 1909
  • Magones, 1886
  • Kailā ēģiptiešu meitene, 1891
  • Evokācija
  • Sieviete ar melnu cepuri, 1909
  • Karnevāla vakars, 1886
  • Griķu pļāvēji Pont-Avenā, 1888
  • Akts guļošā pozā, 1917
  • Rigerta (Laimas pulkstenis), 2011 - Vezur
  • Vakars pie Volgas, 1888
  • Rīga 20.gs sākumā, 2011 - Vezur
  • Divi akti, 1890
  • Futbolisti, 1908
  • Vīrs ar pīpi (Vīrs no Nicas), 1918
  • Iela Parīzē, lietaina diena, 1877
  • Bizoņu Taka, 1867
  • Mēness virs jūras, 1822
  • Vēja brāzma, 1883
  • Jūrmala (Jūras Pērle), 2011 - Vezur
  • Eiropas nolaupīšana, 1910
  • Laiva, 2011 - Vezur
  • Auksts rīts, 2011 - Vezur
  • Vīrietis uz balkona, 1880
  • Dovilla, kuģu piestātne, 1892
  • San Džordžo Madžore krēslā, 1908
  • Žagata, 1869
  • Zelta rudens, 2011 - Vezur
  • Kamī kundze ar vēdekli, 1870
  • Žozetes portrets, 1916
  • Melnais kaķis, 2011 - Vezur
  • Pļaujas laiks, 1878
  • Ziedi vāzē, 1866
  • Draudzenes, 1917
  • Mirušā gars sardzē (Manao Tupapau), 1892
  • Meitenes tautastērpos, 2011 - Vezur
  • Pašportrets ar oreolu, 1889
  • Nakts vasaras vidū, 1876
  • Dzeltens aplis, 1926
  • Jūras krasts Engurē, 2011 - Vezur
  • Pompadūras kundze, 1915

Griķu pļāvēji Pont-Avenā, 1888

Griķu pļāvēji Pont-Avenā, 1888

Emīls Bernards

Šī glezna tapusi 1888.gadā, kad Emīls Bernards devās ceļojumā uz Pont-Avenu, kur arī satika Gogēnu, un viņi ātri kļuva par ļoti labiem draugiem. Šajā laikā Bernards jau bija attīstījis daudzas teorijas par savu mākslu un kas viņš vēlētos būt. Viņš paziņoja, ka " vēlas atrast mākslu, kas būtu maksimāli vienkāršota un būtu pieejama visiem, nekoncentrēties uz tās induvidualitāti, bet kolektīvo domu..." Gogēns apbrīnoja Bernardu par viņa spējām izteikties.

Pont-Avena ir komūna Bretaņā, Francijā, netālu no vietas, kur Avenas upe tiekas ar Atlantijas okeānu. Sākot no 19 gs. vidus gleznotāji bieži šeit apmetās, jo vēlējās vasaru pavadīt prom no pilsētas, tas neprasīja daudz līdzekļu, vieta bija apbrīnojami gleznaina un vēl nebija sabojāta ar tūrismu.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.