• Gleznotāja Maksa Openhaimera portrets, 1910
  • Lidojošie cilvēki, 2011 - Vezur
  • Laiva mēness gaismā
  • Tumši zils, 1893
  • Rosina, 1878
  • Melanholija, 1874
  • Vīrs ar pīpi (Vīrs no Nicas), 1918
  • Eņģelis
  • Vecrīga, 2011 - Vezur
  • Vakars pie Volgas, 1888
  • Vēja brāzma, 1883
  • Vakars Ņujorkā, 1890
  • Pļaujas laiks, 1878
  • Akts guļus, 1917
  • Rīga naktī, 2011 - Vezur
  • Saulespuķes, 1888
  • Jūras krasts, 2011 - Vezur
  • Līgo svētki, 2011 - Vezur
  • San Džordžo Madžore krēslā, 1908
  • Sieviete ar cepuri, 1907
  • Pugačovas taksometrs, 2011 - Vezur
  • Rudens Saule I, 1912
  • Mirusī māte, 1910
  • Draudzenes, 1917
  • Otrā jaunība, 2011 - Vezur
  • Savvaļas magones Aržentijā, 1873
  • Eiropas nolaupīšana, 1910
  • Dejotājas V, 1877
  • Cerība II, 1908
  • Griķu pļāvēji Pont-Avenā, 1888
  • Vasaras beigas, 2011 -  Vezur
  • Galva, 1913
  • Nakts vasaras vidū, 1876
  • Rudens, 1877
  • Apskāviens (Mīļākie II), 1917
  • Guļošā čigāniete, 1897
  • Dejotāji Rīgas sirdī, 2011 - Vezur
  • Kafejnīcas terase naktī, 1888
  • Mēness gaisma Barbizonā
  • Zvejnieks, 1909
  • Vīnogulāji, 1902
  • Iela Parīzē, lietaina diena, 1877
  • Daugava, 2011 - Vezur
  • Beatrise, 1897
  • Jauns vīrietis pie loga, 1875
  • Zelta lauki, 2011 - Vezur
  • Akts guļošā pozā, 1917
  • Četri koki, 1917
  • Kad zāle bija zaļāka, 2011 - Vezur
  • Eiropas tilts, 1877

Griķu pļāvēji Pont-Avenā, 1888

Griķu pļāvēji Pont-Avenā, 1888

Emīls Bernards

Šī glezna tapusi 1888.gadā, kad Emīls Bernards devās ceļojumā uz Pont-Avenu, kur arī satika Gogēnu, un viņi ātri kļuva par ļoti labiem draugiem. Šajā laikā Bernards jau bija attīstījis daudzas teorijas par savu mākslu un kas viņš vēlētos būt. Viņš paziņoja, ka " vēlas atrast mākslu, kas būtu maksimāli vienkāršota un būtu pieejama visiem, nekoncentrēties uz tās induvidualitāti, bet kolektīvo domu..." Gogēns apbrīnoja Bernardu par viņa spējām izteikties.

Pont-Avena ir komūna Bretaņā, Francijā, netālu no vietas, kur Avenas upe tiekas ar Atlantijas okeānu. Sākot no 19 gs. vidus gleznotāji bieži šeit apmetās, jo vēlējās vasaru pavadīt prom no pilsētas, tas neprasīja daudz līdzekļu, vieta bija apbrīnojami gleznaina un vēl nebija sabojāta ar tūrismu.

Glezna tiks piegādāta sarullētā veidā, ievietota skaistā ādas futrālī.