Glezna "Cerība II" bija Gustava Klimta otrā grūtniecības tēmas izpēte, ne vairs tik provokatīvi kā tas tika pasniegts darbā "Cerība I". Sievietes vēders vairs nebija kails un lielākā daļa ķermeņa, atšķirībā no agrākā darba, tiek diskrēti noslēpta zem kleitas.

"Cerība II" pirmoreiz publikai tika atrādīts 1909. gadā otrajā Kunstschau izstādē. Arī agrākā glezna "Cerība I", kura bija tapusi 6 gadus agrāk, bet netika izstādīta Secesionistu izstādē tur saskatīto neķītrību dēļ, tika izstādīta šajā izstādē. Klimta komentārs par šīm gleznām bija: "Viss ir neglīts, gan viņa, gan tas ko viņa redz, bet iekšā aug skaistums, cerība. Un viņas acis to pasaka." Nosaukums nācis no vācu izteiciena "in guter hoffnung" (cerība uz labu), kas atsaucas uz sievieti grūtnieci. Abās gleznās arī nāve spēlē lomu, kas ir tikai saprotami, ja ņem vērā tā laika Klimta neseno pieredzi, viņa otrais dēls no modeles Marijas Cimmermanes nomira tikai četru mēnešu vecumā.